Latvijas Astronomijas biedrība Latvijas Astronomijas biedrība
www.lab.lv
Piektdiena, 2020.gada 17.Janvāris, gada 17.diena, atlikušas 349. JD2458865.5 Mēness fāze: 22d

LAB vēsture

Pirms 23983 dienām, 1947. gada 18. novembrī, tika dibināta Vissavienības Astronomijas un ģeodēzijas biedrības (VAĢB) Rīgas, vēlāk Latvijas nodaļa. 1990. gadā tā tika pārveidota par Latvijas Astronomijas un ģeodēzijas biedrību (LAĢB), bet 1993. gadā - par Latvijas Astronomijas biedrību (LAB). Jau no pašiem pirmsākumiem biedrība ir orientēta uz astronomijas amatieru un profesionāļu interešu apvienošanu.

Par pirmo VAĢB Rīgas nodaļas priekšsēdētāju kļuva tās dibināšanas iniciators Jānis Ikaunieks (1912-1969). Viņš bija arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Observatorijas dibinātājs un pirmais direktors.

Viena no visspožākajām personībām kopš biedrības pirmsākumiem bija Matīss Dīriķis (1923-1993). Daudzus gadus viņš bija VAĢB, vēlāk LAĢB priekšsēdētājs. Pēc M. Dīriķa iniciatīvas 1956. gadā tika izveidota observatorija Siguldā. 1974. gadā uz Siguldu pārcēla Miķeļa Gaiļa (1918-1979) uzbūvēto 500 mm spoguļteleskopu. M.Dīriķa vārdā ir nosaukta mazā planēta Nr 1805.

Divas reizes nedēļā (pirmdienās un ceturtdienās) ikvienam ir iespēja viesoties LU Astronomiskajā Tornī. Torņa vēsture aizsākās 1869. gadā, kad pēc prof. Antona Šella (1835-1909) iniciatīvas arhitekta Gustava Hilbiga (1822-1887) projektētajā Rīgas Politehnikumā tika paredzēta vieta astronomiskajai observatorijai un grozāmajam kupolam. Sākotnēji galvenais instruments bija Fraunhofera ahromatiskais refraktors (objektīva diametrs 97 mm, fokusa attālums 1,37 m). Pirms tam šis teleskops piederēja J.H. Mēdleram (1794-1874). Pirmā pasaules kara laikā, 1915. gadā, to evakuēja uz Ivanovovozņesensku (Krievija). 1921. gadā Latvijas Universitāte iegādājās Gustava Heides (Drēzdene, Vācija) veidotu refraktoru. Šim teleskopam bija zvaigžņu sekošanas pulksteņmehānisms. 1931. gadā torņa kupols ieguva tādu izskatu, kāds tas ir redzams mūsdienās. Pēc Otrā Pasaules kara debess spīdekļu demonstrējumus aktīvi organizēja Kārlis Šteins (1911-1983), it īpaši Marsa lielās opozīcijas laikā 1956. gadā. Pēc 1961. gada tornī ekskursijas un novērojumi notika ļoti reti. 1986. gadā novecojušā refraktora vietā tika uzstādīts reflektors "Micar" (spoguļa diametrs 110 mm, fokusa attālums 80 cm). Sākot ar pilnā Mēness aptumsuma novērojumiem 1986. gada 17. oktobrī, tornis atkal ir regulāri atvērts visiem interesentiem. 1995. gadā teleskopu "Micar" nomainīja LAB biedra Jura Kārkliņa būvētais 220 mm Ņūtona sistēmas spoguļteleskops. 1996. gadā Hjakutakes komētas un gadu vēlāk, 1997. gadā, Heila-Bopa komētas redzamības laikā tornis vienlaicīgi pulcināja simtiem interesentu. Šobrīd tornī debess demonstrējumiem tiek izmantots 25 cm diametra MEADE teleskops.

LAB ir organizējusi septiņas Saules aptumsumu novērošanas ekspedīcijas. Lielākā ekspedīcija bija 1990. gadā uz Belomorsku (Krievija), kurā piedalījās 43 LAB biedri un 11 astronomi no Vācijas un Polijas. Pēdējā LAB organizētā pilna Saules aptumsuma novērošanas ekspedīcija notika 1999. gadā uz Ungāriju.

Par stabilu tradīciju kopš 1989. gada ir kļuvusi vasaras astronomijas semināru "Ērglis" rīkošana. Šo gadu laikā tai ir bijušas vairākas norises vietas: Jūrmala, Ērgļi (no šejienes nometnes ieguvušas savu vārdu), Sigulda (toreizējā biedrbas novērojumu bāze), Irbene (Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs), Baldones Riekstukalns (LU AI Baldones observatorija), Rucava, Burtnieki, Zentene, Jūrkalne, Kocēni u.c.

LAB biedri, kuri ir profesionāli astronomi, strādā Latvijas Universitātes Astronomijas institūtā (LU AI), tā novērojumu bāzē Baldones Riekstukalnā, kā arī Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā (VIRAC), veicot pētījumus ar Irbenes 32 metru diametra grozāmo parabolisko radioteleskopu.

© 2004-2020 LAB www.lab.lv